Šķirojot jāmaksā mazāk

No šī gada 1. februāra spēkā stājušies Ministru kabineta noteikumu grozījumi atkritumu apsaimniekošanā, bet iedzīvotājiem aizvien vairāk rodas pārpratumu un neskaidru situāciju.

Līdz šim katrs daudzdzīvokļu nama iedzīvotājs maksāja par 1,5 m3 (pēc normas) atkritumu izvešanu gadā, taču prakse rādīja, ka reālais izvesto atkritumu daudzums uz cilvēku ir lielāks un neviens nav maksājis atbilstoši izvestajam.

Ministru kabineta noteikumu grozījumi nosaka, ka daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji maksā pēc reāli izvestā atkritumu daudzuma, to sadalot uz dzīvokļu skaitu. Ne pašvaldība, ne SIA „Kuldīgas komunālie pakalpojumi” (KKP) šobrīd kārtību mainīt nevar. Ar šā gada 1. februāri atkritumu apsaimniekošanu novadā ir pārņēmis KKP, cena par izvešanu ir samazināta no Ls 8,82 (EUR 12,55) līdz Ls 7,95 (EUR 11,31), neskaitot PVN par m3. Iedzīvotāji, kuru rēķins līdz ar jauno sistēmu ir palielinājies, visticamāk, līdz šim maksājuši mazāk, nekā reāli saražojuši. Konteinera piepildījumu nosaka izvedējs pēc gradācijas pakāpes – tukšs, pustukšs vai pilns. Gan pilsētā, gan pagastos daudzums tiek atzīmēts speciālā maršruta lapā. Privātmājām izmaksas tiek aprēķinātas pēc faktiski izvestā daudzuma.Šobrīd atkritumu izvedēji strādā divās maiņās, jaunā apsaimniekošanas sistēma vēl tiek regulēta, tāpēc aicinām iedzīvotājus būt saprotošiem, līdz maijam, cerams,  būs skaidrs, kā precīzi saplānot maršrutus pagastos.

Taču iedzīvotāji mājas sapulcē var lemt par izvesto atkritumu sadalījumu uz reālo vai deklarēto iedzīvotāju skaitu daudzdzīvokļu mājā, iesniedzot mājas apsaimniekotājam iesniegumu ar 50% plus vienas balss īpašnieka parakstu.

KKP apsaimniekošanā ir 309 daudzdzīvokļu mājas pilsētā un pagastos, tie ir 3885 dzīvokļi. Šobrīd 11 mājas jau ir lēmušas par atkritumu dalīšanu uz faktiski dzīvojošo skaitu, bet 19 mājas – uz deklarēto cilvēku skaitu. Viena no mājām, kuras iedzīvotāji uzrakstīja iesniegumu par izvesto atkritumu sadalījumu uz deklarēto iedzīvotāju skaitu, ir Dzintaru ielā 9, Kuldīgā. Mājas vecākā Zenta Beka atzīst: „Mēs aprēķinājām, ka 55 dzīvokļu mājā 22 dzīvokļos dzīvo pa vienam cilvēkam. Lielākoties tie ir pensionāri, kuriem līdz ar grozījumiem par atkritumiem jāmaksā daudz vairāk. Jaunā sistēma liek iedzīvotājiem maksāt arī par tukšajiem dzīvokļiem, mēs ar to nebijām mierā. Savukārt dalīt summu uz deklarēto iedzīvotāju skaitu ļaudis bija ar mieru, un ar šādu sistēmu pagaidām visi ir apmierināti. Arī ģimenes, kurās ir divi un vairāk cilvēku, pretenzijas neceļ.”

Atkritumu šķirošanas lietderība

Runājot par atkritumu šķirošanu, vienmēr tiek uzsvērts ekoloģiskais aspekts, kas bez šaubām ir ļoti svarīgs, taču reti tiek pieminēts finansiālais ieguvums tiem, kuri rūpīgi šķiro sadzīves atkritumus.

Privātmājās dzīvojošie, kas Kuldīgas pilsētā ir liela iedzīvotāju daļa, var ietaupīt pat divas trešdaļas no atkritumu apsaimniekošanas izmaksām. Privātmāju īpašnieki var papildus sadzīves atkritumu konteineram vai maisam pasūtīt šķiroto atkritumu konteineru vai arī ieviest šķiroto atkritumu maisu. Šķirotos atkritumus KKP izved bez maksas.

Īpaši nozīmīga šī iespēja ir daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem – kopš likumdošanas izmaiņām, kuras paredz, ka māju iedzīvotāji maksā par faktiski izvesto sadzīves atkritumu apjomu, ir ļoti svarīgi šo apjomu mazināt. Jo vairāk būs šķiroto atkritumu, jo mazāk sadzīves atkritumu, tātad arī atkritumu apsaimniekošanas maksa būs mazāka.

Pagastu iedzīvotāji šķirotos atkritumus bez maksas var izmest pagastu centros novietotajos šķiroto atkritumu konteineros, kuri ir īpaši marķēti ar informatīvām uzlīmēm. Šos atkritumus KKP izved reizi nedēļā.

Šķirojamo atkritumu grupā ietilpst: plastmasas pudeles (limonādes, ūdens, alus u.c. pudeles), stikla tara (pudeles, burkas), plastmasas kanniņas (auto logu šķidruma, eļļas, ziepju u.c. kanniņas), makulatūra (grāmatas, žurnāli u.c. papīra izstrādājumi), kartons, visa veida metāls, plēve. Par velti tiek vākta arī lauksamniecības plēve. KKP aicina lauksaimniekus sazināties ar darbiniekiem.

Šķirotajos atkritumos nevajadzētu likt netīru vai ar ēdiena paliekām pilnu iepakojumu un nekādā gadījumā logu stiklu, auto stiklu un spoguļus – to vieta ir sadzīves atkritumu vai būvgružu konteinerā.

KKP lūdz ziņot par vietām, kurās nav izvietoti šķirojamo atkritumu konteineri, bet informāciju par to, kā pareizi un efektīvi šķirot, var iegūt, zvanot uz KKP tehnisko bāzi pa tālruni 63322380 vai 26364634.

Kā uzlabot atkritumu apsaimniekošanu?

Mainoties sistēmai, iedzīvotāji rosina dažādus alternatīvus veidus, kā kontrolēt un uzlabot situāciju. Daudzdzīvokļu māju rajonos ir novērots, ka citu māju iedzīvotāji izmet savus atkritumus svešos konteineros. Viens no ierosinājumiem ir konteineru slēgšana un atslēgu piešķiršana konkrēto māju iedzīvotājiem. Taču prakse rāda, ka šāda sistēma nedarbojas. Tā rada sarežģījumus atkritumu apkalpotājiem, veidojas nelegāli izbērtas kaudzes.

Ir vairāki gadījumi, kad iedzīvotāji palīdzējuši pieķert cilvēkus izberam atkritumus citu māju konteineros. Pārkāpējiem sastādīti protokoli un uzlikti naudas sodi. Arī turpmāk iedzīvotāji aicināti sadarboties ar pašvaldības policiju un ziņot, ja tiek novērotas aizdomīgas darbības. Pašvaldības policijas tālr.: 63320373, 28881288.

Kuldīgā jau ir domāts par pazemē iebūvējamu konteineru ieviešanu. Tas atrisinātu un sakārtotu līdzšinējo sistēmu. Tuvākajos gados Kuldīgas novada pašvaldība plāno piesaistīt Eiropas finansējumu, lai to investētu atkritumu saimniecības sakārtošanā.

Atbildēt