Šī gada rudenī Kuldīgas pilsētas sirdī sāksies ilgi gaidītā 1905. gada parka atjaunošana. Balstoties uz metu konkursa rezultātiem un izstrādāto projektu, tiks radīta mājīga vide iedzīvotāju atpūtai, kurā mūsdienu prasības harmoniski apvienotas ar cieņpilnu attieksmi pret pilsētas vēsturi.
Jauna elpa pilsētas sirdī: mūsdienīga atpūtas vieta ģimenēm
SIA “ALPS ainavu darbnīca” arhitektu izstrādātā 1905. gada parka jaunā koncepcija paredz teritoriju pārvērst par modernu, gaišu un daudzfunkcionālu telpu, kurā iedzīvotājiem pulcēties, svinēt ikdienu un vienkārši atpūsties.
Īpaši padomāts par bērniem – tiks izveidotas aktīvās atpūtas zonas. Visu parka teritoriju caurvīs ērts gājēju celiņu tīkls, ko papildinās mūsdienīgs apgaismojums un soliņi. Iedzīvotājiem un pilsētas viesiem svarīgi, ka parka ainaviskais simbols – iemīļotā strūklaka “Meitene ar ūdens krūzi” (Anniņa) – tiks saglabāta kā viens no parka centrālajiem elementiem, ap kuru vīsies stādījumi.
Parka jaunā koncepcija, iedvesmojoties no Kuldīgai tik raksturīgajiem pagalmiem, paredz teritoriju sadalīt 12 tematiskos dārzos, kas katrs piedāvās atšķirīgu noskaņu un nodarbes. Iedzīvotāji varēs baudīt mieru “Atmiņu dārzā”, kas būs veltīts pilsētas vēstures izzināšanai mūsdienīgā un ainaviskā formātā, vai priecāties par rozēm un mūsu pusē raksturīgiem augiem “Kurzemes dārzā”. Savukārt radošām izpausmēm un performancēm durvis vērs “Mūzikas” un “Mākslas” dārzi.
Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inese Astaševska norāda: “Mūsu mērķis ir atjaunot dzīvību pilsētas pašā sirdī. Kuldīga aug un attīstās, tāpēc vēlamies radīt vietu, kas “elpo” kopā ar kuldīdzniekiem – kur skan bērnu smiekli, atpūšas ģimenes un ikviens jūtas aicināts uzkavēties ilgāk.”
Pieminekļiem jauna mājvieta
Viens no jūtīgākajiem parka pārmaiņu posmiem ir tēlnieces Līvijas Rezevskas veidoto objektu – 1905. gada revolucionāru pieminekļa un 1919. gada upuru piemiņas sienas – turpmākā atrašanās vieta. Ieklausoties iedzīvotāju viedokļos, kas izskanējuši pašvaldības veiktajā aptaujā un klātienes sarunās, kā arī konsultējoties ar dažādu jomu speciālistiem, plānots šos objektus pārvietot uz jau esošu piemiņas vietu Annas kapu teritorijā, kur atrodas 1905. gada revolucionāru un 1919. gada baltā terora upuru atdusas vietas. Turklāt šeit jau atrodas arī cits L. Rezevskas darbs – granītā cirsts sērojošas mātes tēls. Pārvietojot abus objektus uz jauno mājvietu, tiks radīta iespēja vienuviet skaidrot sarežģītus vēstures posmus.
Šo jautājumu domes priekšsēdētāja Inese Astaševska pārrunājusi arī ar Līvijas Rezevskas mantojuma sargātāju Antoņinu Valeiņu, kura pauda atbalstu šādam risinājumam: “Šis ir labāks risinājums vēstures un Līvijas darbu saglabāšanai. Man ir svarīgi, lai pieminekļi tiktu pārvietoti cieņpilni. Annas kapos atdusas cilvēki, kuriem veltīti šie piemiņas objekti. Tā ir piemērota vieta, kas ļaus vēstures stāstus stāstīt labiekārtotā, mierpilnā vidē, prom no pilsētas burzmas.”
Par pieminekļu pārvietošanu diskutēts arī Kuldīgas vecpilsētas vides komisijā, kur nozares eksperti – arhitekti, attīstītāji un pilsētas plānotāji – ir pauduši atbalstu šai iecerei. Speciālistu redzējumā Annas kapu teritorija ir piemērota un vērtējama vieta objektu jaunajai mājvietai, vienlaikus uzsverot nepieciešamību ņemt vērā teritorijas mērogu un meklēt labākos telpiskos risinājumus.
Visi pārvietošanas darbi tiks veikti speciālistu uzraudzībā. Savukārt Annas kapu teritorijā pēc SIA “ALPS ainavu darbnīca” arhitektu izstrādātās koncepcijas tiks izveidota sakopta piemiņas vieta, sakopta piemiņas vieta, nodrošinot tēlniecības darbiem to vēsturiskajai nozīmei atbilstošu vidi.
Parka atjaunošanu plānots uzsākt šī gada rudenī. Projekta īstenošanai piesaistīts Eiropas Savienības fondu finansējums 800 000 EUR apmērā.
Uzziņai:
1905. gada parka vēstures slāņi: no dzīvīga kvartāla līdz padomju perioda uzslāņojumam
- Kuldīgas pilsētvide ir slāņaina – zem katra bruģakmens un parka zālāja slēpjas vēstures posmi. 1905. gada parks nav izņēmums. Pirms Otrā pasaules kara šeit nebija klusums un zāliens, bet gan viena no pilsētas dzīvākajām daļām – ebreju kvartāls. Tas atradās tieši blakus sinagogai (tagadējai bibliotēkai) un bija mājvieta amatniekiem un tirgotājiem. Šī vēsturiskā apbūve kara laikā tika sagrauta, pilsētas centrā atstājot tukšumu.
- Pēckara gados padomju vara izvēlējās ebreju kvartāla drupas neatjaunot, bet tā vietā izveidot zaļo zonu revolucionāro cīņu piemiņai. Jau 1950. gados parks sāka pakāpeniski veidoties par tādu ainavisku ansambli, kādu to redzam šobrīd. Kaut gan vēsturiski parka teritorijā nav notikuši ar 1905. gada revolūciju saistīti notikumi, tā centrā tika uzstādīts piemineklis 1905. gada revolucionāriem, kas veidots pēc tēlnieces Līvijas Rezevskas meta kopā ar līdzautori Leju Novoženecu. 1958. gadā tika aizsākta arī dekoratīvās strūklakas izveide, lai papildinātu parka ansambli un piešķirtu tam vairāk dzīvīguma.
- Vēlāk, 1976. gada novembrī, parka ansambli papildināja memoriāls 1919. gada baltā terora upuriem vēsturiskajā “Gotlība sētā” (tagadējā Baznīcas ielā 14). Tas izveidots kā divas taisnā leņķī savienotas mākslīgā akmens sienas, kas simbolizē vietu, kur 1919. gada 13. februārī Baltijas landesvēra karavīri nošāva galvenokārt kaujiniekus, miličus un lieliniekus. Toreizējā prese šos objektus pasniedza kā simbolus Kuldīgas revolucionārajam garam, kas aizsākās 1905. gadā un turpinājās 1919. gadā ar pirmās padomju varas nodibināšanu pilsētā.
