Īvandē pārrunā muižas nākotni un pakalpojumu pieejamību pagastā
Aprīļa sākumā Īvandes iedzīvotāji pulcējās muižas telpās, lai ikgadējā sapulcē pārrunātu pagasta paveiktos un plānotos darbus, kā arī aktuālos jautājumus par novada attīstības iecerēm. Līdzās novada vadībai un pagasta pārvaldniecei Iritai Riķītei, sarunā piedalījās arī Īvandes iedzīvotāju padomes pārstāvji, kuri aktīvi līdzdarbojas pagasta dzīvē.
Viena no aktuālākajām tēmām, kas ir gan pašvaldības, gan īvandnieku dienaskārtībā, ir jautājums par 1860. gadā celtās Īvandes muižas nākotni. Muižas tehniskais stāvoklis prasa ļoti lielus ieguldījumus, ierobežotas ir arī iespējas piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu ēku kompleksa atjaunošanai. Tāpēc jautājums par muižas nākotni jārisina tuvākajā laikā. Tas vairākkārt apspriests arī ar Īvandes iedzīvotāju padomi – tostarp vērtējot pašvaldības pasūtītā ēku tehniskā apsekojuma rezultātus. Tas apliecina – ieguldījumus prasa viss muižas ansamblis, atsevišķām ēkām labiekārtošanas darbi nepieciešami mazāki, bet lielākai daļai tie ir lieli.
Kā viens no vērtējamiem risinājumiem būtu ēku nodošana privātam apsaimniekotājam vai atsavināšanai. Līdzīgi rīkojas arī citas pašvaldības, kuru īpašumā ir senas, vēsturiskas muižās – tās nereti tiek nodotas izsolei, ar konkrētiem nosacījumiem, – gan paredzot, ka jaunajam īpašniekiem jāveic noteiktas investīcijas muižas ansambļa atjaunošanā un apkārtējās teritorijas attīstībā, gan jānodrošina vēsturiskās vietas pieejamība sabiedrības apmeklējumam. Īvandnieki interesējās, vai pastāv iespēja iestrādāt noteikumos, ka daļa no ēkas atsavināšanas iegūtajiem līdzekļiem nonāk vietējā pagasta kopienai un attīstībai. Kā skaidroja pagasta pārvaldniece, par šādu līguma punktu, kā arī tālāko rīcību ar muižas kompleksu būs jālemj deputātiem.
Iedzīvotāji interesējās, kāpēc Īvandes muižā vairs netiek rīkotas sporta nometnes un rosināja, tajā izveidot spa vai labsajūtas centru. Pašvaldība skaidroja, ka nometņu rīkošanai prasības gan no organizatoriem, gan vecākiem ir ļoti augstas, bet ēkas stāvoklis ļoti slikts. Tāpat vērsa uzmanību, ka pašvaldība nevar nodarboties ar uzņēmējdarbību, šī joma ir privāto uzņēmēju kompetencē.
Sapulcē pārrunāti arī pagastā paveiktie un vēl veicamie darbi. Daudz darba un līdzekļu ieguldīts muižas uzturēšanā, kā arī pagasta teritorijās labiekārtošanai. Uzlabojot pagasta ūdens kvalitāti un samazinot dzelzs saturu, pagastā uzstādīta jauna atdzelžotavas ēka, kā arī izbūvēts pievadceļš. Autoceļu fonda uzlabošanai mērķdotācijās saņemti vairāk nekā 32 tūkstoši eiro, tie novirzīti tilta koku barjeru atjaunošanai, iesēduma bedru labošanai, nomaļu grunts apaugumu noņemšanai, kā arī Krastnieki – Ceriņi un Liepnieki – Mazīvande ceļa posmu sakārtošanai. Iedzīvotāji vērsa uzmanību, ka pēc ceļu greiderēšanas darbiem uz pamatnes paliek lieli akmeņi. Pārvaldniece šo jautājumu pārrunās ar pakalpojumu sniedzējiem.
Tika pārrunāta bankas pakalpojumu pieejamība, kā arī īvandnieki lūdza pašvaldības atbalstu jautājumā par sliktajiem sakariem un interneta pārklājumu pagastā. Pašvaldības vadība mudināja iedzīvotājus ar kopīgu iesniegumu vērsties pie mobilo sakaru operatoriem un apliecināja, ka arī no savas puses to aktualizēs.
