12. martā uz tikšanos Turlavas kultūras namā sanāca vietējie iedzīvotāji, lai kopā ar pagasta pārvaldnieku Mārci Brantevicu un pašvaldības vadību atskatītos uz pagājušā gadā paveikto, kā arī iezīmētu šī gada ieceres pagasta attīstībā.
Pašvaldības auto ceļu kopējai garums Turlavas pagastā ir 72.95 kilometri – no tiem A grupas ceļi 19.66, B – 27,22, bet C grupas ceļi – 26.07 kilometri. Pagājušā gadā veikti dažādi ceļu labiekārtošanas darbi – seguma remonts un grants uzbēršana, greiderēšana, apauguma noņemšana, caurteku remonts un citi. Ieguldot vairāk nekā 97 tūkstošus eiro veikti remontdarbi ceļa posmā Turlava – Snēpele.
Pērn veikti arī dažādi saimnieciski darbi pagasta teritorijas labiekārtošanā un apzaļumošanā, kā arī remontētas nojumītes pie Kultūras nama. Pagasta pārvaldes ēka kļuvusi par vietu, kur saņemt arī medicīnas pakalpojumus – šeit darbu uzsākusi SIA “Saldus Zaļā aptieka” Turlavas filiāle, kā arī Ineses Zīles ģimenes ārsta prakse.
Pagastā pērn notikuši 37 dažādi pasākumi – koncerti, teātra izrādes, sporta pasākumi, izstādes, kurus kopumā apmeklējuši 2480 cilvēki. Iezīmējot šī gada veicamos darbus, M. Brantevics norādīja, ka plānoti remontdarbi autoceļa posmā Turlava – Pilskalni, iecerēts remontēt dzelzsbetona tiltu pār Rīvas upi, pārkrāsot pagasta pārvaldes ēku, kā arī atjaunot informatīvo zīmi pie pagrieziena uz pagasta pārvaldi.
Tikšanās laikā iedzīvotāji vērsa uzmanību uz nepieciešamību apstrādāt ar pretputes materiālu Ķikuri – Alsunga ceļa posmu no asfalta līdz ceļa zīmei “Ķikuri”. Tas ir valsts ceļu īpašums, tāpēc pašvaldība apņēmās atkārtoti ar iesniegumu vērsties pie VAS “Latvijas Valsts ceļi”, aicinot veikt visas nepieciešamās darbības. Tika pārrunāti arī atkritumu apsaimniekošanas jautājumi – vietējie novērojuši, ka privātmāju iedzīvotāji mēdz savus sadzīves atkritumus izmest daudzdzīvokļu ēku atkritumu tvertnēs, vai tos dedzina, radot nepatīkamu smaku. Pašvaldības vadība aicināja nekautrēties un par visām nelikumībām informēt Pašvaldības policiju.
Iedzīvotāji interesējās par iespējām labiekārtot Ķikuru ezera peldvietu, kas ir iecienīta atpūtas vieta gan vietējiem iedzīvotājiem, gan apkārtējo pagastu ļaudīm. M. Brantevics skaidroja, ka ezers ir valsts īpašumā, bet lielākā daļa apkārtējās teritorijas – privātam saimniekam, vien daļa teritorijas pieder pašvaldībai. Pārvaldnieks aicināja iedzīvotājus gan domāt par kopīgas talkas organizēšanu, lai attīrītu ezeru no niedrēm, gan rakstīt projektu, lai pretendētu uz “Darīsim paši” līdzfinansējumu. Savukārt pašvaldības vadība aicināja organizēt kopīgu tikšanos iedzīvotājiem ar Kuldīgas attīstības aģentūru, lai pārrunātu, kādus darbus ezera teritorijā atļauts veikt pašu spēkiem un arī izsvērtu iespējas piesaistīt Eiropas Savienības līdzfinansējumu.
