Snēpeles pagasts ir viena no Kuldīgas novada administratīvajām teritorijām tā vidusdaļā Ventas krastā. Robežojas ar sava novada Vārmes, Pelču, Kurmāles, Turlavas un Laidu pagastiem un Skrundas novada Raņķu pagastu. Pagasta centrs ir Snēpele.
Snēpele – senāk saukta Pajulden – kā senās kuršu ķēniņvalsts Bandavas sastāvdaļa pirmoreiz minēta 1253.gada zemes dalīšanas līgumā, pēc tam to ieguvis Livonijas ordenis. 1428.gadā Pajuldi lēnī no vācu ordeņa Kuldīgas komturejas saņēmis kāds Louwe Snepel un ierīkojis šeit savu muižu – Schnepeln. No tās tad arī pagasta tagadējais nosaukums.
1945.gadā pagastu sadalīja Snēpeles un Sudrabkalnu ciemos, bet 1966.gadā abus ciemus apvienoja un nosauca par Snēpeles ciemu, vēlāk par Snēpeles pagastu un 2009.gadā Snēpele kļuva par Kuldīgas novada sastāvdaļu.
1948./49.gadā Snēpelē nodibināja vairākus kolhozus : Vētra, Jaunā gvarde, Arājs, Brīvai ceļš, bet 1950.gadā tos apvienoja divos – Jaunā gvarde un Brīvais ceļš. 1961.gadā izveidoja kolhozu Snēpele, taču 1994.gadā, atjaunojot agrākos zemes īpašumus, kolhozs likvidējās.
Snēpeles pils celta 19.gs., bijusi barona Hāna dzimtas īpašums.
Kopš 1924.gada tajā atrodas Snēpeles pamatskola.
Šobrīd Snēpeles pilī mājvietu atradusi bērnudārza rotaļu grupiņa (Vilgāles pamatskolas Snēpeles filiāle), Indriķa Zeberiņa piemiņas istaba, kapela “Kā ir, tā ir” , TLMS „Vēveri” un pensionāru klubiņš „Atvasara”.
„Pagastmāja” celta 1878.gadā. Agrāk šeit bijusi gan skola, gan kara laikā hospitālis, gan kolhoza kantoris.
2009.gadā, piesaistot ES struktūrfondu līdzekļus, ēka atjaunota un šobrīd šeit atrodas Snēpeles pagasta pārvalde, bibliotēka, kultūras nams, ģimeņu biedrība “Svētelis” un ģimenes ārsta prakse.
Snēpeles baznīca celta 17.gs., bet laika ritumā kalpojusi gan kā kolhoza noliktava, gan sporta zāle un tikai 1991.gadā atjaunota atkal kā baznīca. Šobrīd baznīcu apsaimnieko Snēpeles autonomā evanģeliski luteriskā draudze ar 26 draudzes locekļiem. Draudzes priekšnieces Ārijas Brūderes aktīvas darbības rezultātā baznīcā realizēti 5 un iesākts sestais „Darīsim paši” projekti baznīcas iekštelpu, fasādes un zvanu torņa atjaunošanā. Ar iedzīvotāju un draudzes locekļu ziedojumiem un pašvaldības atbalstu baznīcā atjaunoti soli, kancele, altāris, kroņlukturis. To visu no koka izgatavojis vietējais kokamatnieks Arvīds Ozoliņš.
Ievērojamie novadnieki
Snēpeles pagasta „Saldenieku” mājās, toreiz sauktas par „Sprincsaldeniekiem”, dzimis ievērojamais latviešu gleznotājs un grafiķis Indriķis Zeberiņš (1882 – 1969). Savā ilgajā un raženajā mūžā vislielāko popularitāti I.Zeberiņš ieguva kā grāmatu un žurnālu ilustrators. 1992.gadā kolhozs „Snēpele” nodibināja I.Zeberiņa prēmiju par sasniegumiem literatūrā un grāmatu ilustrēšanā. Snēpeles muižas ēkā ir iekārtota I.Zeberiņa piemiņas istaba.
Pirmās darba gaitas Snēpelē sācis ievērojamais latviešu kordiriģents un pedagogs Vīgneru Ernests (1850 -1933), no 1869. Līdz 1873.strādājis kā tautskolotājs.
Snēpeles pagasta „Vidukļos” kā saimnieka dēls dzimis izcils latviešu matemātiķis Pēteris Kadiķis (1857 – 1923), mācījies Snēpeles skolā un Tērbatas universitātē, kur ieguvis matemātikas maģistra grādu.
Snēpelē dzimis tautsaimnieks Ādams Dukāts (1910.), beidzis LU ar mag.Oec. grādu.